Fragments
no šīs grāmatas:
8. Vēstules turpinājums Vairai Vīķei-Freibergai
§47. Par zinātniskajiem
grādiem
1999.07.11 15:56 svētdiena
(pēc 12 dienām, 3 stundām, 23 minūtēm)
.738. Un tā, Ekselence, es turpinu Jums
adresēto vēstuli, kuru uzskatīsim par tikai pārtrauktu punktā {.385}.
.739. Iepriekšējos trīs rakstos bija
izklāstīta Vēras teorijas fundamentālā loģika (bez matemātiskās daļas). Šīs
teorijas rezultāti matemātikā ir tikpat dziļi un tālu ejoši kā psiholoģijas
daļā, taču tā kā Jūs esat psiholoģe un, līdzīgi vairumam cilvēku, par
matemātiku droši vien «neņemsieties spriest», tad par to es šeit nerunāšu, bet
pievērsīšos tikai psiholoģijai, par kuru Jūs taču tomēr «ņemsieties spriest»,
vai ne?
.740. Jūs redzējāt, kā Vēras teorija ienāk
psiholoģijā ar savu jaunu, nebijušu cilvēka psihes modeli, kardināli atšķirīgu
no diviem iepriekšējiem pamatmodeļiem (no «Mikēnu modeļa» ar tā «domāšanu»,
«jūtām» un tamlīdzīgiem terminiem, un no Freida modeļa ar viņa «zemapziņu», «Ego» un pārējiem
elementiem). Jūs redzējāt, ar kādu vieglumu, it kā rotaļādamās, Vēras teorija
vienu pēc otras izskaidroja visdažādākās lietas: gan Šeldona trīs tipus, gan
ekstraversijas un introversijas būtību, gan hipnozi un posthipnotisko
suģestiju... Jūs redzējāt, ka es runāju ar un par Freidu, Jungu, Vīneru ne
tikai kā ar līdzīgiem, bet pat skatīdamies uz viņiem no augšas, – jo viņi nevar
uztaisīt to, par ko runā, bet es to, par ko stāstu, uztaisīt varu.
.741. Šis vieglums un rotaļīgums var
(vājdomīgajiem) radīt iespaidu, ka Vēras teorijas tēzes nav nopietnas. Īstenībā
nevienas tēzes pareizība vai nozīmīgums nav atkarīgi no toņa, kurā tā izteikta.
Tikai tas, kurš baidās, ka varētu atklāties viņa tēžu niecīgums, baidās arī
jokot ap tām, cenšoties uzpūst ap sevi mākslīgu svarīgumu. Vēras teorijas
idejas ir dziļākas, fundamentālākas un patiesībai tuvākas nekā tām pretī
stāvošās attiecīgās Freida, Junga un citu slavenību tēzes.
.742. Vai ir normāli, ka pasaule neko nezin
par šādu teoriju, – it kā tās nemaz nebūtu?
.743. Līdz Padomju Savienības sabrukumam šajā
valstī gandrīz nemaz nepublicēja Rietumu psihologu darbus (jo padomju
psiholoģija it kā atradās opozīcijā pret tiem). Pirmā Rietumu psiholoģijas
mācībgrāmata, kas pēc padomju iekārtas krišanas tika pārtulkota krieviski 1992.
gadā (un līdz ar to parādījās Latvijas grāmatu galdos) bija Žo Godfruā
«Psiholoģijas ceļi» (Jo Godefroid. «Les chemins de la psychologie»[1]; krievu tulkojumā viņa bija nosaukta: «Kas ir psiholoģija»[2]).
Par cik autors ir darbojies Kvebekas universitātē, tad iespējams, ka Jūs pat
pazīstat viņu personīgi.
.744. Šajā grāmatā Godfruā aplūko apmēram 10
galvenās psiholoģiskās mācības («apmēram» tāpēc, ka robežas viņam ir
izplūdušas): «bihevioristiskā pieeja», «kognitīvā pieeja»,
«geštaltpsiholoģija», «psihoanalītiskā pieeja», «humanistiskā pieeja» utt. Bet
«Vēras pieejas» tur nav – ne tikai pēc vārda, bet arī pēc lietas būtības.
.745. Taču tai tur ir jābūt. Marks Rišēls par
autoru ievadā raksta, ka Godfruā neesot konformists un tāpēc nepievienojoties
nevienai psiholoģijas skolai. Patiešām, viņš tikai informē lasītāju par tām
visām. Labi, lai viņš nepievienojas arī Vēras mācībai, bet lai tāpat informē
par to savus lasītājus. Tā ir mana minimālā prasība: Vēras teorijai ir
jānostājas psiholoģijā (vismaz!) līdzās visām pārējām psiholoģijas skolām.
.746. Ar to vien jau «Latvijas vārds» būs vēlreiz
«iznests pasaulē», pat ja ne visi psihologi uzreiz pieņems Vēras teoriju.
.747. Kā to panākt? Publikācijas žurnālos un
disertācijas, kā mēs redzējām {.365}, neder – teorija ir pārāk radikāli jauna
un pārāk liela pēc apjoma. Protams, jāpublicē monogrāfija. Protams, angliski.
Protams, jāizdod Kanādā, ASV, Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē... Bet bez
Latvijas valsts atbalsta man to būs ļoti ļoti grūti panākt. Latvijas valstij
nav ne mazākā iemesla neatbalstīt šo pasākumu. Tāpēc arī es vēršos pie tiem,
kuri šo valsti personificē: pagātnē pie Gunta Ulmaņa, tagad pie Jums, kas pati
ir bijusi psiholoģijas profesore Kanādā...
.748. Kas klausīsies, ko stāsta kaut kāds tur
Valdis Egle? Kas viņš tāds ir? Vai viņš ir psiholoģijas profesors ja ne
Kvebekā, tad vismaz Latvijā? Nē, viņš nav ne profesors, ne doktors. Vai viņam
vismaz ir psiholoģiskā izglītība? Nē, nav pat tās! (Kaut kas traks).
.749. Situācijas paradokss ir tas, ka Vēras
teoriju arī nevarēja izstrādāt neviens psiholoģijas profesors (tāpēc, ka viņi
nav taisījuši operētājsistēmas un nevarētu uzprojektēt šādu sistēmu priekš
lelles Dollijas). Īstenībā viss ir tikai likumsakarīgi, bet situācija tiešām
izskatās visai neparasta (un tieši tāpēc jau arī neder parastie akadēmiskie
ceļi un ir jāmeklē šajā nestandarta situācijā nestandarta risinājums).
.750. Tiesa, šis nav pirmais tāds gadījums
pasaules zinātnes vēsturē. Ja vidusmēra cilvēkam pajautātu, kas pēc izglītības
un zinātniskajiem grādiem bija Čārlzs Darvins (es runāju par tiem cilvēkiem,
kuri vēl zina šo vārdu, jo viena liela daļa to varbūt nekad nebūs dzirdējuši),
– tad šis vidusmēra cilvēks droši vien atbildēs, ka Darvins bija biologs, –
varbūt profesors vai kaut kas tamlīdzīgs.
.751. Taču tie ir maldi. Darvins ne tikai
nebija profesors, kad rakstīja savu «Sugu izcelšanos»[3],
viņam ne tikai nebija ne mazāko zinātnisko grādu, bet viņam pat vispār nebija
bioloģiskās izglītības. Reti kurš zina, ka Darvins pēc izglītības bija... (nu,
kas?) – mācītājs! Viņš bija beidzis teoloģijas fakultāti un, kā pats raksta
savā Autobiogrāfijā, būtu kļuvis par lauku mācītāju, ja tūlīt pēc beigšanas
viņu nebūtu uzaicinājuši braucienā ar kuģi «Bīgls» (Beagle).
.752. Tiesa, viņš kādu laiciņu bija pamācījies
medicīnas fakultātē par ārstu, bet tad bija to pametis un aizgājis uz
teologiem. Bet uz «Bīglu» viņu uzaicināja tādēļ, ka viņš jau no bērnības
kolekcionāja putnu olas un tamlīdzīgas lietas, šajā kolekciju sakarībā bija
iepazinies ar dažiem Kembridžas dabaszinātniekiem un tie viņu pazina kā akurātu
kolekciju veidotāju un aprakstītāju. Un ceļojumā ar «Bīglu» taisni bija
vajadzīgs tāds jauns puika bez sievas (Darvinam tad bija 22 gadi), jo no
«īstajiem» dabaszinātniekiem neviens taču negribēja uz pieciem gadiem atstāt
ģimeni un mājas, lai blandītos apkārt pa pasauli... Rezultāts, kā mēs zinām,
bija apvērsums dabaszinātnēs.
.753. «Brīvs no grāmatu sistēmām, no iepriekš spraustiem uzdevumiem, Darvins mierīgi skatījās pašā dabā kā atvērtā grāmatā, meklēdams visu tās noslēpumu atslēgas» – raksta docents Kārlis Ābele savā Darvina biogrāfijā. – «Darvinam par labu nāca vēl tas, ka viņa prāts nebija apkrauts ar grāmatu teorijām. Viņa domāšana bija brīva no konvencijām, kas ierobežo atsevišķa cilvēka brīvību, liekot tam skatīties uz parādībām it kā pēc iepriekšējas norunas (..). Grāmatas nāca tikai vēlāk, papildinot un paplašinot, bet ne radot viņa uzskatus»[4].
Tas pats
simtprocentīgi attiecas uz mani.[5]
.754. Pēc «Sugu izcelšanās» iznākšanas, – tad
jau, protams, Darvinam piešķīra visvisādus zinātniskos grādus un savēlēja viņu
visvisādās biedrībās un akadēmijās tā, ka viņš pats nemaz nezināja, kādās
biedrībās un akadēmijās sastāv. Vienreiz, piemēram, viņš rakstīja Hukeram:
«Es vēlētos zināt, vai esmu ievēlēts Berlīnes akadēmijā; liekas nē, jo tas būtu uz mani atstājis iespaidu; un tomēr es atceros, ka dabūju kaut kādu diplomu ar Ērenberga parakstu. Esmu tik bezrūpīgs: daudz diplomus esmu pazaudējis un tagad vēlētos zināt, pie kādām biedrībām piederu»
(cit. pēc[6];
Darvins bija Berlīnes ZA korespondētājloceklis kopš 1878. gada).
.755. Un tā, savā starta pozīcijā Darvins
atradās vēl sliktākā stāvoklī nekā es. Man vismaz ir augstākā izglītība
kompjūteru lietās, un tieši uz šo nozari es arī balstos, ielauzdamies
«svešajās» matemātikas un psiholoģijas sfērās. Bet par Darvinu gan nevar sacīt,
ka viņš būtu izmantojis savu teoloģisko izglītību evolūcijas teorijas radīšanā.
.756. Vēl var jautāt, kādēļ es neesmu
«zinātnieks», t.i. neesmu zinātņu doktors vismaz savā kompjūteru jomā, ja ne
matemātikā un psiholoģijā. Tam ir trīs iemesli.
.757. Pirmkārt, es nebiju konformists un
negribēju pielāgoties padomju sabiedrībai. Arī Rietumos tas lielā mērā ir
karjeras jautājums, bet Padomju Savienībā «disertāciju taisīšana» vēl lielākā
mērā bija vispār ne zinātnes, bet gandrīz tikai un vienīgi karjeras lieta. Tipisks
komunistiskās elites dēliņu un meitiņu, znotu un vedeklu ceļš, kā «iekārtoties
dzīvē», bija – taisīt kandidātu un tālāk doktoru disertācijas (par grādu
maksāja lielu naudu klāt, varēja būt par priekšnieku, bet darbs... – kāds nu
tur darbs). Es 20 gadus nostrādāju LZA Elektronikas institūtā, un visas tās
lietas noskatījos ļoti ļoti daudz un dikti; es labi pazīstu kāda Padomju
Latvijas augsta varasvīra meitu, kura bija tik godīga, ka disertāciju negribēja
taisīt; tad mūsu direktors, akadēmiķis Jakubaitis burtiski ar varu piespieda
viņu to darīt (bet es nebiju varasvīra dēls, un mani uz to neviens nespieda).
Šādi «zinātnieki» sastādīja disertantu lielāko daļu; disertācijas
«aizstāvēšanu» pavadīja obligāts bankets ar VAK (Vissavienības atestācijas
komisijas) locekļiem un viņu apdzirdīšana; vispār zinātnisko grādu «meklēšana»
(«соискание» – tāds bija oficiālais krieviskais termins) bija apmēram tikpat
daudz, kā mēģināt ieprecēties kāda Centrālkomitejas locekļa ģimenē, lai tiktu
pie dzīvokļa, «dačām» (vasarnīcām), ārzemju braucieniem utt. Man tas viss bija
pretīgs (un rezultātā tagad viņi ir «zinātnieki», bet es nē).
.758. Otrkārt, pat ja atmet
visu padomisko šīs lietas specifiku, arī tad es biju principā pret karjerismu,
pat «tīri zinātnisko». 1970. gadu vidū Maskavas žurnāls «Наука и Жизнь»
(Zinātne un Dzīve; tas bija lielākais populārzinātniskais žurnāls Padomju
Savienībā ar vairākus miljonus lielu metienu; starp citu, – labs žurnāls)
sarīkoja saviem lasītājiem aptauju par to, kā vajadzētu organizēt zinātnisko
grādu piešķiršanu. Viņi, protams, gaidīja priekšlikumus sīkiem uzlabojumiem
pastāvošajā padomju sistēmā, bet es uzrakstīju redakcijai radikālu vēstuli,
kuras būtība bija tāda. Zinātniskos grādus vajag piešķirt pēc tāda paša
principa kā Nobela prēmijas: neviens speciāli nemeklē zinātniskos grādus un
neiesniedz nekādas disertācijas to iegūšanai, bet gan vienkārši strādā un
publicē savus darbus. Tikmēr speciāla, no jau titulētiem zinātniekiem sastādīta
komisija skatās: ā, lūk, šeit ir viens labs sasniegums! – piešķirsim autoram
doktora grādu – utt. Kā paraugu tajā vēstulē es pievedu Rentgenu, kurš atteicās
no visām balvām un godiem, un tikai pašās beigās pieņēma Nobela prēmiju.
Skaidrs, ka mana vēstule neietekmēja lietu gaitu, bet tā parāda manu toreizējo
– visai radikālo – nostāju. (Tagad es arī vēl domāju principā tāpat, tomēr, ja
būtu jauns, laikam gan ietu tradicionālo ceļu, kaut arī kritizēdams to; bet
tagad, kad jauns vairs neesmu, protams, nekādas disertācijas nekur nesniegšu;
tā ka rezultātā būšu vien nodzīvojis savu dzīvi pēc jaunības radikālā principa:
Vēras teorija ir vērta daudz vairāk nekā vienkārša doktora disertācija – lai
viņi paši piešķir man zinātniskos grādus par to, ko esmu izdarījis!).
.759. Un, treškārt, es vispār netaisījos kļūt
par zinātnieku. Kad cilvēks uzsāk «akadēmisko karjeru», kad viņš meklē tēmu
disertācijai utt., tad viņš jau iepriekš it kā apgalvo: «es esmu spējīgs, es
varu būt zinātnieks un zinātnē kaut ko paveikt». Tātad tur – pirms vēl kaut kas
reāli ir izdarīts – pa priekšu iet zināma pašpārliecinātība, zināms
paaugstināts viedoklis par sevi. Man tāda augsta viedokļa par sevi nebija (lai
gan te var precizēt: man vienmēr ir bijis ļoti augsts viedoklis par sevi tajā
ziņā, ka tas, ko es esmu izdomājis, ir pareizi; bet es nekad negaidīju, ka
izdomāšu kaut ko vispār pasaules vēsturē nebijušu). Histeroīdi šeit bieži vien
meklē iespēju, kā «sevi apliecināt», kā izcelties (to, kā mēs zinām, izsauc
dziļāks iekšējs «nepilnvērtības komplekss», bet nu parādība pati par sevi
pastāv). Man nebija arī šādas vēlēšanās «sevi apliecināt» un izcelties (tieši
otrādi, jaunībā es centos palikt pēc iespējas nemanāmāks). Taču mani interesēja
daudzi jautājumi, un es ar tiem nodarbojos; mani agrīnie sacerējumi pēc savas
subjektīvās būtības ir adresēti dažādiem draugiem (un draudzenēm), – kuriem es
gribēju izskaidrot te Relativitātes teoriju, te matemātikas dabu vai vēl kaut
ko citu, – nesapņojot ne par kādiem atklājumiem. Taču, kad šie atklājumi
atnāca, tad, protams, viss mainījās. Tad man bija jāiet pasaulē, jo te
vairs runa nebija par manu personību – vai es esmu spējīgs būt par zinātnieku
utt., – bet par ideju, par pierādījumu, kurš ir pareizs vai
nepareizs pats par sevi, neatkarīgi no visām personībām (rezultātā tagad tiem,
kas jaunībā, stājoties aspirantūrā, teica: «Es varu būt zinātnieks!»,
lieluma mānija nepiemīt, bet man piemīt).
§48. Par kaitēkļiem
.760. Un tā nu, Ekselence, tagad es,
kā kādreiz Mārtiņš Luters, «te stāvu, un citādi nevaru». Stāvu bez zinātnisko
grādu diplomiem kabatā, bet ar tādu loģisko un literāro spēku rokās – un šī
spēka apziņu galvā, – ka nebaidos ne no kādiem pretiniekiem nedz Latvijā, nedz
pasaulē. Lielākais, ko viņi var panākt «prāta divkaujā» ar mani, – ir
neizšķirts. Ja viņi nedarīs muļķības, viņi dabūs neizšķirtu; ja darīs muļķības
– dabūs matu.
.761. Jo loģisko kauju rezultāts nav atkarīgs
no personībām un viņu diplomiem vai zinātniskajiem grādiem, bet gan tikai un
vienīgi no pašas loģikas un tiem postulātiem, kas likti Sistēmas pamatā. Vēras
teorijas pretinieki var pateikt: «Cilvēks nav kompjūters». Tad es
atbildēšu: «Jā, protams, var pieņemt tādu postulātu, ka cilvēks nav
kompjūters; tad Vēras teorijas secinājumi neizriet. Bet ja pieņem postulātu, ka
IR kompjūters, tad izriet». Un būs neizšķirts. Bet ja viņi mēģinās apgalvot, ka
vienīgais pareizais postulāts ir: «NAV kompjūters», vai ka pie Vēras postulāta
šīs teorijas deklarētās sekas neizriet, tad es nodemonstrēšu, ka viņi ir –
muļķi. Un viņiem būs mats.
.762. Iepriekšējo 20 gadu pieredze parādīja
(un arī pēdējo mēnešu pieredze vēl joprojām rāda to pašu), ka vienīgais viņu
«ierocis» īstenībā ir: izlocīties, izvairīties, neko neatbildēt, ignorēt...
Viņi saka: «Mēs nesaprotam tavu teoriju, mēs nesaprotam, ko tu te esi
sarakstījis». Es rakstu tik skaidri, kā reti kurš. Ja viņi nesaprot, tad vai nu
viņi izliekas, vai arī ir pilnīgi diletanti. Ja cilvēks, kurš sauc sevi par
zinātnieku dotajā nozarē, nav spējīgs pateikt par Vēras teoriju ne «jā», ne
«nē», ne «bē», ne «mē», tad viņš ir nevis zinātnieks, bet zinātnieka karikatūra.
Kāpēc man ir savs skaidrs viedoklis par visām lietām, kas tā vai citādi
saskaras ar Vēras teoriju? Kāpēc es varu komentēt Freidu, Jungu, MBTI,
Einšteinu, Kantoru? (tāpēc ka man ir zinātniska domāšana un pieeja, kaut gan
nav zinātnisko grādu). Kāpēc viņi nevar neko pateikt par Vēras teoriju? (tāpēc,
ka viņiem NAV zinātniskas pieejas un zinātniskas domāšanas; ir tikai
zinātniskie grādi, aiz kuriem – tukšums; nu, ja mēs atceramies, kā padomju
laikā cilvēki tika pie šiem grādiem, tad sevišķi jau nav ko brīnīties; tagad
viņu galvenā rūpe acīmredzot ir: «ka tik neatklājas mans diletantisms!»).
.763. Latvijai ir izdevīgi (!), lai
Vēras teorija izplatītos pasaulē. Pat ja netiek pieņemti Vēras teorijas
postulāti (tātad tā netiek atzīta par «vienīgo patiesību pēdējā instancē»), arī
tad tai jābūt pazīstamai pasaulē kā vienai no iespējamajām teorijām par cilvēka
garīgo darbību, kā zināmai loģiskai un teorētiskai konstrukcijai (un līdz ar to
«jāiznes Latvijas vārds pasaulē»). NAV nekādu saprātīgu iemeslu to bloķēt un ignorēt
– jo vairāk šeit, Latvijā, – kā tas ir darīts šajos 20 gados.
.764. Cilvēki, kuri būtībā tikai aiz
egoistiskiem apsvērumiem («man negribas ar to nodarboties, tur ir jāpiepūlas»,
«ja Vēras teorija uzvarēs, izrādīsies, ka nav bijis pareizs manis agrāk teiktais»,
«kāpēc šis Egle, kāpēc ne es? – to taču nedrīkst pieļaut!») – cilvēki, kuri aiz
šādiem egoistiskiem apsvērumiem – bet citu viņiem nav – ir bloķējuši un turpina
bloķēt Vēras teorijas ceļu, kaitē Latvijas zinātnei, un kā tādi ir morāli
sodāmi: ar satīru, pazemojumu un izsmieklu.
§49. Darbības projekts
.765. Tagad, Ekselence, es izklāstu Jums un
pārējiem lasītājiem konkrētu darbības plānu (kurā arī Jums ir iedalīta zināma
loma) – izklāstu tā, kā tas izskatās uz šo brīdi.
.766. Mūsu galamērķis ir – panākt, lai Vēras
teorija ieņemtu pasaules zinātnē tai pienākošos vietu.
.767. Lai jebkura jauna teorija kļūtu
pazīstama, tā ir jāpublicē un jāapspriež šaurākā vai plašākā speciālistu un
interesentu lokā. Šāda publicēšana un apspriešana saucas par «diskusiju».
.768. Vēras teorijas vēsturē pašlaik ir
iezīmējušās trīs diskusijas.
.769. Pirmā no tām notika 1980. gados vēl
«Dzelzs priekškara» apstākļos, orientējoties uz toreiz pieejamo «starptautisko
valodu» – krieviski. Tā jau tajā laikā ieguva «Kantoriānas» nosaukumu (jo
centrālais jautājums tajā bija Kantora kopu teorija). «Kantoriānas» diskusija
ir beigusies un nav jāatjauno, bet visiem tā laika dokumentiem ir jābūt
pieejamiem jebkuram interesentam.
.770. Otrā diskusija tika sākta plānot 1997.
gada rudenī, bet tās oficiālais sākums ir ticis vairākkārt atcelts, un tagad ir
nolikts uz 2000. gada 1. janvāri. Šai diskusijai, to sākotnēji plānojot, ir
dots nosaukums «Revisere»;
tai jānotiek latviešu valodā, un tās mērķis ir tikai
Latvijas (un latviski lasošā) sabiedrība. Šai sabiedrībai ir jābūt informētai
par Vēras teoriju un ir jāizstrādā sava attieksme pret to – lai kāda arī šī
attieksme nebūtu. Diskusija «Revisere» pašlaik tiek plānota 12 gadus ilga –
līdz 2012. gada 1. janvārim: uz šo datumu mēs arī skatīsimies, kāda tad ir
iznākusi latviešu sabiedrības attieksme pret Vēras teoriju. Diskusijas «Revisere»
preses orgāns ir «Lase», un šīs diskusijas ietvaros oficiālas atbildes tiks
prasītas no dažādām Latvijas iestādēm un atsevišķām personām. Augstākais šīs
diskusijas pārraugs ir Latvijas Valsts prezidents kā Nācijas personificējums.
.771. Trešā diskusija vēl tikai tiek plānota,
tai jānotiek angļu valodā un jāaptver visa pasaule. Tā varētu sākties pēc
dažiem gadiem, bet ilgums pagaidām netiek definēts. Šai diskusijai ir dots
nosaukums «Theorica».
.772. Kā jau es teicu punktā {.378}, līdz
nesenam laikam man likās, ka Vēras teorijai labvēlīgs diskusijas «Revisere» iznākums Latvijā ir obligāts priekšnosacījums diskusijas «Theorica»
izvēršanai pasaulē. Taču tagad man sāk likties, ka es spēšu izvērst pasaulē
diskusiju «Theorica» neatkarīgi no tā, ar ko «tās lietas» beigsies te, Latvijā. Taču tas
neko negroza «Revisere» projektā:
tas vienalga tiks realizēts līdz galam (vienīgi, ja es nebūšu atkarīgs no
Latvijas pseidozinātnieku sprieduma, tad varēšu brīvāk par viņiem smieties).
.773. Projektā «Revisere» Valsts
prezidentam piešķirtā loma sākotnēji bija domāta galvenokārt tā: lai viņš ar
savu autoritāti un vadoties no acīmredzamajām Valsts interesēm palīdz piespiest
izskatīt Vēras teoriju un reaģēt tos, kuri citādi turpina ignorēt, neatbildēt
utt. Šī loma Prezidentam arī paliek, taču tās nozīme ir krietni mazinājusies,
jo, pirmkārt, man pašam tagad jau ir rokās pietiekoši efektīvi un efektīgi
ieroči, lai tiktu galā ar «ignorētājiem», un, otrkārt, vispār kļūst mazāk
svarīgs diskusijas iznākums Latvijā.
.774. Tāpēc, Ekselence, par Latvijas diskusiju
es ar Jums šeit nerunāšu, bet pievērsīšos taisnā ceļā diskusijai «Theorica» –
tai, kurai jānotiek pasaules mērogā un angļu valodā.
.775. Šajā diskusijā mēs, atkarībā no
apstākļiem, izmantosim dažādus līdzekļus, bet sākums ir ieplānots tāds. Tiek
uzrakstīta monogrāfija «Vēras teorija» trilingvas veidā, t.i. identiski teksti
latviešu, angļu un krievu valodās. Monogrāfijas loģisko karkasu Jūs jau
redzējāt. Klāt nāks tikai liels daudzums dažādu piemēru iztirzājumu.
.776. Var jautāt, kādēļ vajadzīgs teksts
krievu valodā. Pirmkārt, literatūra, ar kuru es reāli strādāju, ir galvenokārt
krievu valodā. Otrkārt, Vēras teorijas vecie materiāli ir visi krieviski.
Treškārt, nav zināms, vai latvieši palīdzēs man taisīt angļu eksemplāru; varbūt
to darīs krievi, un tad būs vajadzīgs krievu oriģināls. Ceturtkārt, ja jau es
rakstu krieviski tikpat labā (vai sliktā) valodā kā latviski, tad kādēļ gan
neizgatavot arī krievu variantu un nepaplašināt auditoriju? Un, piektkārt,
trilingva vispār izskatās efektīgāk nekā bilingva, un tad viss iegūst savu
loģisko nobeigtību: es vēršos pie Latvijas, pie Rietumiem un pie Austrumiem.
.777. Monogrāfijas teksts kā trilingva tiek
ievietots Web-serverī un kļūst pieejams visā pasaulē. Kopā ar to serverī
tiek ievietoti arī visi pārējie (agrākie) ar Vēras teoriju tā vai citādi
saistītie teksti. Tas būtu milzīgs darbs, ja tas būtu jāsāk tikai tagad. Bet,
par laimi, tas ir jau gandrīz izdarīts: tas, kas atlicis, ir tikai tāda astīte,
salīdzinot ar jau paveikto – kādi 5 vai, lielākais, 10%.
.778. Kad visi šie teksti ir Internetā
pieejami, mēs izvēlamies, teiksim, 100 universitātes visā pasaulē, kurās tiek
lietota angļu un krievu valodas, un uzaicinām dažādus matemātikas,
psiholoģijas, filozofijas un varbūt citu fakultāšu profesorus u.c. akadēmiskos
spēkus ar tiem iepazīties un dot savas atsauksmes. Tādējādi JAU ar to vien visā
pasaulē Vēras teorija kļūst pazīstama. Kā šos profesorus un citus spēkus
atrast, to es zinu – Internetā ir dabūjamas gandrīz visas pasaules
universitātes.
.779. Ievērojot varbūtējos recenzentu celtos
iebildumus, monogrāfijas teksts tiek uzlabots un tad angļu eksemplārs tiek
piedāvāts izdevniecībām visās valstīs, kur lieto angļu valodu, bet krievu
eksemplārs attiecīgi visās valstīs, kur lietošanā ir krievu valoda.
.780. Kad monogrāfija ir publicēta šajās
valstīs vai vismaz daļā no tām, diskusijas «Theorica» mērķis ir sasniegts, un
Vēras teorija ir ieņēmusi tai pasaulē pienākošos vietu.
.781. Kāda tad ir Jūsu, Ekselence, loma visā
šajā lietā? Nākotnē var parādīties arī citas vajadzības, bet iesākumam lūgumi
Jūsu personai man ir četri:
.782. 1)
Lūdzu, atrodiet tādu Web-serveri, kurā es varētu ievietot visus minētos
tekstus un kur no manis par to neprasītu naudu.
.783. 2)
Lūdzu, atrodiet savā apkārtnē tādu cilvēku, kurš varētu (protams, bez maksas no
manas puses) palīdzēt man izgatavot kvalitatīvu trilingvas angļu eksemplāru no
latviešu vai krievu oriģināla.
.784. 3)
Lūdzu, palīdziet man sagādāt to grāmatu angļu izdevumus, kuras es citēju (no
krievu izdevumiem) savā monogrāfijā un kuras nav pieejamas Latvijas bibliotēkās
angļu valodā (tur būs pirmām kārtām Eiklīds, Ņūtons, Einšteins, Kantors,
Dedekinds, Hilberts, Freids, Jungs, Šeldons u.c.).
.785. 4)
Kad lieta nonāks līdz lūgumiem dažādām universitātēm dot savas atsauksmes par
Internetā ievietoto monogrāfiju un citiem tekstiem, būtu vēlams, lai šie lūgumi
tiktu izteikti no tik autoritatīva avota, lai tos nevarētu vienkārši ignorēt,
kā to, protams, mēdz darīt ne tikai Latvijā.
.786. Tas būtībā arī ir viss, ar ko man pašam
grūti tikt galā (lai gan nebūt ne pavisam neiespējami). Vai vismaz tikdaudz man
Latvijas valsts var palīdzēt, kad runa ir par pasaules mēroga teoriju un
pasākumu?
.787. Sacītais, protams, nenozīmē, ka es
gaidītu, lai Jūs ar šiem jautājumiem nodarbotos personīgi. Jūsu rīcībā ir liels
aparāts, un Jūs varat to visu kādam uzdot. No Jums personīgi es gaidu tikai
principiālu lēmumu, ka tas vispār ir jādara.
.788. Šis plāns nebūt nav dažu dienu vai
mēnešu jautājums. Tas ir plāns daudziem gadiem uz priekšu. Diskusijas «Theorica»
oficiālais sākums būs tad, kad monogrāfijas trilingva un visi pievienotie
teksti būs ievietoti Web-serverī un kad varēs griezties pie universitātēm.
Tas varētu būt pēc dažiem gadiem.[7]
§50. Par Vēras teorijas
nosaukumu
.789. Šeit, «oficiālās daļas»
nobeigumā es gribētu vēl paskaidrot termina «Vēras teorija» etimoloģiju un
piedāvāt Jums palīdzēt izvēlēties atbilstošu terminu angļu valodai.
.790. Pirmais nosaukums tam, ko tagad es saucu
par Vēras teoriju, bija «teorika» – tas tika piešķirts 1979. gada vasarā (no
šejienes redzams, kāpēc angļu diskusija saucas «Theorica»). Tolaik «teorika» vēl nepretendēja uz rezultātiem psiholoģijā un tika
uzlūkota kā «mācība par teorijām» (galvenokārt matemātiskām). Kad šīs mācības
aptvertais lauks kļuva plašāks, šāda izpratne vairs neatbilda lietu faktiskajam
stāvoklim: runa nav tikai par teorijām, bet vispār par cilvēka garīgo darbību.
.791. Taču grieķu sakne, kura ir vārda
«teorija» pamatā, labi derēja paplašinātu atvasinājumu veidošanai: «theōreō» –
vēroju, apskatu, apdomāju (teorēma = novērojums; teorija – novērojumu kopums
utt.). Latviešu sakne «vēr» ir neapšaubāmi radniecīga grieķu «theōr» – pat skan
līdzīgi. Tāpēc šo sakni es arī paņēmu. «Vēra» ir vārds, kas kādreiz pastāvējis
latviešu valodā[8]:
vēl tagad saglabājies lokatīvs: «likt vērā, ņemt vērā». Tā ka es šo vārdu
vienkārši atjaunoju mūsu valodā ar mazliet grozītu nozīmi: agrāk vēra bija
«uzmanība, ievērība», bet tagad – vispār pasaules vērošanas jeb pētīšanas vai
izziņas process.
.792. Pēc līdzīgiem principiem es izveidoju
arī krievu terminu savai teorijai: «Веданская теория». Tas nav gluži tik
skaists un asociācijām bagāts kā latviešu vārds, bet labāku neizdevās atrast,
paliekot tajā pašā principu un asociāciju lokā. Sakne «вед» krieviski nozīmē:
zināt, izzināt (arhaiska, poētiska sakne; modernajā stilistiski neitrālā valodā
ir citas).
.793. Vajag izveidot vēl arī angļu terminu.
Pagaidām es esmu apstājies pie «Watch theory». Taču tas nav sevišķi
labi, jo tāds vārds angļu valodā ir. Vajadzētu atrast tādu vārdu, kura šajā
valodā NAV, bet kurš tajā pašā laikā būtu vai nu tajā agrāk bijis (kā latviešu
«vēra») vai arī būtu jaunveidots pēc katram valodu labi zinošam cilvēkam
saprotamiem principiem (kā krievu «веданская»).
.794. Uzaicinu visus – sevišķi tos, kam angļu
valoda ir dzimtā vai vismaz ļoti tuva, – nākt ar priekšlikumiem šajā ziņā.[9]
[1] Godefroid Jo. «Les chemins de la
psychologie». Liège – Bruxelles.
[2] Годфруа Ж. «Что такое
психология». Том I. Мир, Москва, 1992.
[3] Darvins Č. «Sugu izcelšanās dabiskās izlases ceļā jeb Pielāgotāko
formu saglabāšanās cīņā par dzīvību». 1859.
[4] Ābele Kārlis, Balodis Kārlis. «Čarlzs Darvins. Dzīve un mācība». A.
Raņķa grāmatu tirgotavas apgādībā, Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 27, 1930.g.,
31–33.lpp.
[5] .1269. Red.piez.: Te vēl var atgādināt Einšteina vārdus: «Visi
zina, ka tas nav iespējams. Bet pēkšņi atnāk viens muļķis, kurš to nezina. Viņš
tad arī izdara atklājumu».
[6] Ābele Kārlis, Balodis Kārlis. «Čarlzs Darvins. Dzīve un mācība». A.
Raņķa grāmatu tirgotavas apgādībā, Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 27, 1930.g.,
86.lpp.
[7] Kas bija nepareizs, nosodāms vai amorāls šajos priekšlikumos un
plānos? Kaut gan formāli tie bija adresēti Valsts prezidentei Vairai
Vīķei-Freibergai, taču, ievērojot viņas statusu un aizņemtību, faktiski es
griezos ne pie viņas pašas, bet pie viņas vīra – informātikas (!)
profesora Imanta Freiberga. Es neprasīju viņiem naudu (ko parasti prasa un
kuras nekad nav). Es prasīju tikai, lai viņi ar savu morālo autoritāti
atbalstītu prasību Vēras teoriju Latvijā izskatīt. Grūti precīzi pateikt, ko
viņi domāja savās galviņās, bet tikai Freiberga «atbilde» bija nepārtraukta izlocīšanās,
neatbildēšana, slēpšanās, bet, kad es uzstāju, tad – vēršanās pie Drošības
policijas, lai ierosinātu pret mani krimināllietu (skat. {L-VVF}). Prātam pat
grūti aptvert visu to morālo un garīgo kroplību, kāda valda šajā Kanādas
latviešu ģimenītē, kura astoņus gadus defilēja pa Latviju un pasauli,
apkaunodami gan Latvijas Valsts prezidenta krēslu, gan visu pārējo, ko vien var
apkaunot.
[8] Karulis Konstantīns. «Latviešu etimoloģijas vārdnīca». II sējums.
Šķirkļi «vērot», «vērā». Avots, Rīga, 1992.
[9] Drīz pēc šī teksta uzrakstīšanas es pats atradu piemērotu angļu vārdu.
Tas bija «Witan» – kādreiz pastāvējis un agro Viduslaiku anglosakšu tekstos lietots
vārds, bet tagad izzudis; no viņa palicis tikai relikts «wit». Witan
nozīmēja «prāts, padoms»; no tā Witanagemot – padomnieku sapulce pie
karaļa. Tā ka Vēras teorija tagad angliski saucas Witan theory.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru