Fragments
no šīs grāmatas:
От Valdis Egle <egle.valdis@gmail.com>
Кому Dace Apshvalka
<dace.apshvalka@gmail.com>
Дата 21 февраля 2009 г. 19:03
Тема Re: Monogrāfijas 13. punkts
Labdien,
Dace,
Šodien
pastkastē atradu jau aizvakar ienākušo Jūsu vēstuli. Paldies, ka atrakstījāt – es jau domāju,
ka neviens par manām idejām neinteresējas, bet izrādās, ka ir tomēr cilvēki,
kas atceras un interesējas...
Ja Jūs ar
profesoru Tambergu tikāties pagājušā gada novembrī, tad acīmredzot tas bija
burtiski nedaudz dienas pirms viņa nāves: viņš mira 2008. gada 25. novembrī (lai
viņam vieglas smiltis, zelta cilvēks bija...)
Mākslīgā
intelekta (un dabīgā intelekta uzbūves) jautājumi ir skarti vairākās manās
grāmatās, kuru vēl nav Internetā (bet kuras tur pēc kāda laika būs). Tās
grāmatas ir uzrakstītas, bet viņas savā laikā bija veidotas PageMaker-ā (vai citās, vēl arhaiskākās
tehnoloģijās), un kā mūsdienu PDF vai vismaz Word faili tās ir jāsakārto, pirms publicēt (kas ir diezgan liels
darbs).
Bez tam tās,
protams, nav mācību grāmatas, bet pa lielākai daļai dažādās diskusijās skarti
jautājumi, un nevar zināt, cik lielā mērā tas būs tieši tas, ko Jūs gribētu
redzēt.
Tāpēc es
domāju, ka ērtāk un ātrāk būs, ja es vienkārši atbildēšu uz Jūsu jautājumiem
(ja vajadzīgs, piekopējot kādus fragmentus no publicētām vai nepublicētām
grāmatām). Atvērsim speciālu Word
failu un sūtīsim to «uz priekšu un atpakaļ», tādējādi apspriežot interesējošos
Jūs jautājumus. Vienīgais nosacījums: šai apspriešanai jābūt publiskai, t.i. es
pēc tam drīkstu visu šīs apspriešanas protokolu publicēt Internetā kādā no
savām grāmatām.
Runājot
tieši par «13.punktu», tur faktiski ir trīs jautājumi: 1) kādas ir iespējas radīt mākslīgu
intelektu; 2) radīt mākslīgus cilvēkus; 3) kādas tam var būt sekas. (Un katrs
no šiem jautājumiem ir ļoti plašs). Tāpēc es nezinu, kas tieši Jūs interesē un
kādā tieši plāksnē.
Tādēļ varbūt
uzdodiet konkrētākus jautājumus, un tad es uz tiem atbildēšu. Jautājumus
uzdodiet vēl «parastā» e-pasta vēstulē, bet atbildes es Jums nosūtīšu jau Word failā.
Ja Jūs tāds
risinājums apmierina, tad – laipni lūdzu!
V.E.
От Dace Apshvalka <dace.apshvalka@gmail.com>
Ответить
Dace Apshvalka <dace.apshvalka@gmail.com>
Кому Valdis Egle <egle.valdis@gmail.com>
Дата 21 февраля 2009 г. 19:36
Тема Re: Monogrāfijas 13. punkts
Labdien!
Paldies par
Jūsu atbildi un ierosinājumu diskusijai.
Es apdomāšu
konkrētākus jautājumus, kas mani interesē un tad nosūtīšu tos Jums.
Pārbaudīju
informāciju un atklāju, ka ar Tambergu tikos nevis novembrī, bet gan 24. septembrī! Nezinu, kāpēc man likās, ka tas bija novembrī,
iespējams tāpēc, ka novembrī saņēmu ziņu par viņa nāvi. Bija iespēja ar viņu
klātienē tikties tikai 2, bet ļoti vērtīgas, reizes.
Mani Jūsu
idejas pat ļoti ieinteresēja. Nevaru gan tās kritiski novērtēt, tam būtu
jāvelta daudz vairāk laika un analīzes. Bet kā idejas, tas, ko atradu Jūsu
dokumentos, sasaucas ar šobrīd modernajām idejām par cilvēka prāta darbību.
Jā, ideja
par cilvēku kā bioloģisku kompjūteru nav jauna, un tā ir arī daudz kritizēta.
Tomēr tas, kā Jūs to pasniedzat, atšķiras no dažām līdzīgām idejām, ar kurām
esmu saskārusies, un Jūsu teorija, iespējams, izturētu kritiku, kas veltīta
citām līdzīgām (cilvēks kā kompjūters) idejām.
Žēl, ka Jūsu
teorija par matemātiku un skaitļiem nav aprakstīta arī angļu valodā. Ja būtu,
es varētu to nosūtīt apspriešanai «Philosophy of Mind» diskusiju grupai, kuras organizatori ir
diezgan spēcīgi (zinoši) Indiānas universitātes filozofi, un kurā es neklātienē
piedalos, un kur tieši šobrīd tiek apskatīti dažādi raksti un idejas par
skaitļiem.
Ar cieņu,
Dace
От Valdis Egle <egle.valdis@gmail.com>
Кому Dace Apshvalka
<dace.apshvalka@gmail.com>
Дата 23 февраля 2009 г. 19:10
Тема Re: Monogrāfijas 13. punkts
Labdien,
Ja es varētu
kvalitatīvi rakstīt angliski, tad arī pats varbūt iesaistītos kādos forumos
angļu valodā. Tomēr tā nav liela nelaime, jo cilvēks tā kā tā nevar visur būt
klāt un visur piedalīties. Droši vien ir jau arī krieviski līdzīgi forumi,
kurus varētu atrast, ja pameklētu Internetā, – ko es pagaidām nedaru, jo pašlaik
mans galvenais uzdevums ir: publicēt visus vecos rakstus Tīklā. Kad tas būs
izdarīts, varēs apskatīties apkārt, ko uzsākt tālāk.
Taču Jūs, ja
jau tāpat esat tās (Indiānas) grupas dalībniece, varat uzstāties tur pati savā
vārdā (vai pamudināt kādu no saviem paziņām uz to). Vajag vienkārši, kā jau tas
zinātniskos darbos ir pieņemts, atsaukties uz agrākajām publikācijām (šajā
gadījumā tātad – manām) un tālāk runāt savā vārdā.
Kad es 1981.
gadā pirmoreiz vērsos pie Latvijas «oficiālās zinātnes», mana nostāja no paša sākuma bija
tāda, ka personīgi es nevēlos taisīt zinātnisku karjeru, aizstāvēt
disertācijas, meklēt grādus utt., bet es piedāvāju manis iesāktās tēmas ņemt un
tālāk attīstīt tiem jauniem cilvēkiem, kas visu to vēlas darīt (jo lauks ir
vienreizēji auglīgs!). Taču viņi kā 1981. gadā sāka, tā nu jau vairāk nekā 28
gadus tikai ņirgājas par mani.
Bet mana
toreizējā nostāja vēl joprojām ir spēkā: ņemiet un izstrādājiet šīs tēmas,
jaunie ļaudis, kas vēlas taisīt zinātnisko karjeru! Ņemiet manas sagataves un
attīstiet tās par nobeigtām zinātniskām teorijām: rakstiet un aizstāviet
disertācijas, veidojiet zinātniskās skolas, apgādājieties ar mācekļiem utt.
(Tur taču ir zelta ādere!).
Bet man
pietiks, ja es publicēšu Internetā visu, ko esmu savā dzīvē sarakstījis, kā arī
varbūt piedalīšos vienā otrā diskusijā latviešu un krievu valodās.
V.E.
От Dace Apshvalka <dace.apshvalka@gmail.com>
Ответить
Dace Apshvalka <dace.apshvalka@gmail.com>
Кому Valdis Egle <egle.valdis@gmail.com>
Дата 23 февраля 2009 г. 23:00
Тема Re: Monogrāfijas 13. punkts
Labvakar,
Jā, protams,
varu pati izklāstīt Jūsu skaitļu teoriju diskusiju grupai. Varbūt to arī
kādreiz vēlāk mēģināšu darīt, jo manuprāt varētu izvērsties interesanta
diskusija. Tikai tas no manis prasītu papildus laiku – vairāk iedziļināties, saprast un
iztulkot Jūsu teorijas būtību. Šobrīd cenšos koncentrēties tikai uz savu
disertāciju, kas nav tik cieši saistīta ar matemātiku un skaitļiem.
Lasīju dažus
Jūsu aprakstus par Jūsu centieniem uzrunāt Latvijas «oficiālo zinātni». Jūs jau pats arī izteicāt
pieņēmumus (vai apgalvojumus), kādēļ attieksme bija tāda, kāda tā bija. Vēl
papildus tiem es varētu minēt savus pieņēmumus, bet tam jau nebūtu nekāda
nozīme.
Jūsu
teorijas noteikti būtu vērts izanalizēt un kritiski izvērtēt, neatkarīgi no tā,
kāds būtu beigu «slēdziens». Būtu vērts tādēļ, ka Jūs esat mūsu pašu, latviešu, cilvēks un lielu
sava mūža daļu esat veltījis šo teoriju attīstīšanai, sarakstījis ļoti daudz,
daudz vairāk, un, manuprāt, arī daudz saturīgāk kā liela daļa latviešu «zinātnieku». Protams, par
Jūsu teoriju nozīmību un lietderību var strīdēties[1],
bet strīdēties un «nolikt» var tikai pēc detalizētas Jūsu darbu analīzes.
Savas
disertācijas ietvaros es, lai gan neveikšu detalizētu Jūsu ideju analīzi, tomēr
vēlos pieminēt Jūsu idejas starp citām idejām, kas attiecas uz cilvēka prāta
darbību un mākslīgo intelektu. Un kas zin, varbūt tieši Jūsu idejas es ņemšu
par pamatu savas koncepcijas izstrādei. To gan vēl nezinu. Es šobrīd pētu
dažādas teorijas un cenšos no tām izveidot kopējo bildi.
Šajā nedēļā
man diemžēl ir jākoncentrējas uz nedaudz citiem jautājumiem un jāatliek mana
disertācija mazliet malā, bet nākamajā nedēļā atkal tai pastiprināti
pievērsīšos, kā arī Jūsu dokumentiem, un noformulēšu konkrētākus jautājumus, ko
vēlos no Jums uzzināt.
Dace
От Dace Apshvalka <dace.apshvalka@gmail.com>
Ответить Dace Apshvalka
<dace.apshvalka@gmail.com>
Кому Valdis Egle <egle.valdis@gmail.com>
Дата 7 марта 2009 г. 23:37
Тема Re: Monogrāfijas 13. punkts
Labvakar
> Runājot tieši par «13.punktu», tur faktiski ir trīs
jautājumi: 1) kādas ir iespējas radīt mākslīgu intelektu; 2) radīt mākslīgus
cilvēkus; 3) kādas tam var būt sekas.
No šiem trim
jautājumiem, mani interesē galvenokārt Jūsu viedoklis par 1. jautājumu.
Savos
atbildes komentāros J. Tambergam Jūs nedaudz aprakstāt atšķirību starp «loģikas
likumiem» un modeļiem.
Vai šis Jūsu
skaidrojums ir aprakstīts vēl kādā no Jūsu darbiem[2]?
Kādā veidā
pats modelis tiks uzbūvēts un glabāsies lelles Dollijas «prātā»? Vai tas tāpat nenotiks kaut kādu
loģikas likumu veidā?
Dace
Kādas ir iespējas radīt mākslīgu intelektu?
2009.03.14 02:44 sestdiena
Nu, tātad, ja neskaitām jautājumu par
agrākajiem darbiem, tad par intelekta tēmām man ir uzdoti divi jautājumi:
1) Kādas ir iespējas radīt mākslīgu intelektu?
2) Vai modelis lelles Dollijas galvā būs kaut kādu
loģikas likumu veidā?
Vai modelis būs loģikas likumu veidā?
Sākšu ar otro jautājumu, jo ar to, šķiet,
varēs tikt galā ātrāk.
Atbilde: Nē,
modelis Dollijas galvā nebūs loģikas likumu veidā.
1) Kāda būs informācija, kuru Sistēma saņems, kā tā
pārvietosies un kur glabāsies?
2) Kādas būs programmas, kas šo informāciju
apstrādās, kāda būs viņu struktūra un kā viņas savā starpā sadarbosies?
Tā nu būtu atbilde uz Jūsu Otrā jautājuma
vienu daļu. Otra daļa būtu: ko tad mēs būvēsim iekšā Dollijas galvā to «loģikas
likumu» vietā? Atbilde uz to ir – reāls Dollijas operētājsistēmas projekts. Bet
par to parunāsim mazliet vēlāk. Tagad pāreju pie Jūsu Pirmā jautājuma.
Kādas ir iespējas radīt mākslīgu intelektu?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, pirmām kārtām
ir jādefinē, kas tad ir «mākslīgais intelekts». Šo terminu («Artificial
intelligence»), kā zināms, ieveda Džons Makartijs 1955.gadā. Pirmais plašāk
zināmais dokuments, kur tas ir lietots, ir 1955.gada 31.augustā datētais
Aicinājums uz Dartmutas konferenci, kurš man šeit ir dots Pielikumā Nr.5.
Izlasot rūpīgi šo dokumentu, mēs redzam, ka
termina «mākslīgais intelekts» ievedēji un pirmie lietotāji ar to nebūt
nedomāja tādas operētājsistēmas projektēšanu un būvēšanu, kura būtu ekvivalenta
cilvēka prātam vai pat to pārspētu. Viņi vienkārši iezīmēja (tolaik vēl pavisam
jauniņajai) datorzinātnei priekšā stāvošo problēmu loku, tā vai citādi saistītu
ar tām lietām, ko pirms tam uzskatīja par tikai cilvēka prātam piederīgām, un
viņi gribēja paskatīties, ko šajās jomās var sasniegt un kādā veidā.
Nu, viņi nosauca šīs lietas tā diezgan skaļi
par «mākslīgo intelektu», bet tās, protams, bija viņu tiesības – izvēlēties, kā
to visu nosaukt. Ja mēs turamies pie šīs (sākotnējās) «mākslīgā intelekta»
definīcijas, tad viss tas, ko viņi toreiz plānoja, ir jau sen sen izpildīts.
Dažās jomās panākumi bija lielāki, citās mazāki, daži ceļi aizgāja perspektīvā,
citi virzieni izrādījās strupceļi, bet kopumā tagad kompjūteri dara TĀDAS
lietas un tas ir TIK vispārzināms, ka par to šeit nav vērts pat runāt.
Mākslīgais intelekts (tā sākotnējā izpratnē) sen jau eksistē un tālu pārspēj
cilvēka intelektu (ir milzum daudz darbu, kas 1950.gados skaitījās
«intelektuāli», un ko šodien kompjūteri dara nesalīdzināmi ātrāk un labāk nekā
cilvēki).
Cita lieta, ka pēc kāda laika (un jo sevišķi
visādi nekompetenti žurnālisti) terminu «mākslīgais intelekts» sāka saprast jau
kā pretenziju uzbūvēt tādu datorsistēmu, kurai būtu «apziņa» un kura ŠAJĀ
aspektā būtu vismaz tikpat spējīga kā cilvēks vai arī viņu pārspētu. Par to
runāja, bet, cik es zinu, tā vienmēr ir bijusi tikai tāda pļāpāšana: vai nu
žurnālistiem sensācijas meklējot, vai fantastikas autoriem beletristiku
rakstot, vai filozofiem «tīri teorētiski» apspriežot, «kas būtu, ja būtu...».
Es personīgi nezinu nevienu laboratoriju, nevienu institūciju, neviena īsta
zinātnieka, neviena finansējuma, kur būtu stādīts konkrēts mērķis: uzbūvēt
datorsistēmu, ekvivalentu cilvēkam.[4]
(Vai Jūs, Dace, zināt?).
Šķiet, tāds projekts nekad nekur nav nopietni
bijis dienas kārtībā.
1980. gadā Sīrls (Searle) ieveda «strong
AI» jēdzienu. Tas ir latviski jātulko kā «stingrais MI», lai gan bieži
kļūdaini tulko kā «stiprais MI» (tie vārdi nozīmē nevis ka šāds mākslīgais
intelekts ir stiprs, bet gan ka, stingri ņemot, tikai šāds MI patiešām ir
saucams par mākslīgo intelektu – saucams pēc stingras definīcijas).
Nu lūk, tātad precīzākā formulējumā
Jūsu Pirmais jautājums (no mana Monogrāfijas projekta 13.punkta) skan tā: Kādas
ir iespējas radīt stingro mākslīgo intelektu?
Tagad mums ir precīzāk definēts, par kādu
intelektu ir runa, bet rodas vajadzība precizēt virkni citu lietu. KAM ir
iespējas to radīt? Teorētiski? Praktiski? Iespējas, ka kāds tādu projektu finansēs?
Ja tikai teorētiski jārisina «stingrā MI»
būvēšanas uzdevums – tad problēmu nav: es pats varu izprojektēt tādu sistēmu
(droši vien citi arī kaut kur plašajā pasaulē var).
Ja grib tādu projektu realizēt praktiski, tad
pirmām kārtām paceļas jautājums par kompjūteriem: pašreizējie rūpnieciskie
datori nu galīgi nav piemēroti stingrā mākslīgā intelekta būvēšanai. Kā tanks
nav sacīkšu auto, tā mūsu dators nav kompjūters priekš «stingrā MI». Gandrīz
droši var teikt: ja grib tādu projektu patiešām īstenot, tad ir jāprojektē un
jābūvē speciāla aparatūra.
Bet tas ir dārgi. Kas to finansēs? Kādam
nolūkam? Kāds galamērķis? Tikai paskatīties, kas tur iznāks?
Bet tas taču ir zināms, kas tur iznāks! Būs
dabūta būtne, ļoti līdzīga cilvēkam, tātad – dumja.
Pasaulē pašlaik ir apmēram septiņi miljardi
muļķu. Un tad būs iztērēts milzums naudas, lai uztaisītu septiņi miljardi pirmo
muļķi. Priekš kam? (Vai nav vienkāršāk taisīt tos muļķus parastajā ceļā? – un
šķiet, ka tas būs ne tikai lētāk, bet arī patīkamāk).
Un vispār: tad jau tas projekts ir jāsauc
nevis par «artificial
intelligence», bet gan par «artificial stupidity».
Tā ka, es domāju,
šīs ir tās galvenās problēmas, kas stāv ceļā «stingrā MI» praktiskai
realizācijai: tas nevienam nav vajadzīgs. Nav maksātspējīga pieprasījuma.
Tāpēc atliek tikai «teorētiska» projektēšana –
bez praktiskas realizācijas.
Var jautāt: priekš kam tad to darīt?
Nu, pirmkārt, tas ir ļoti lēti: es, piemēram,
šo projektēšanu varu izpildīt diezgan tālu vispār bez jebkāda finansējuma.
Otrkārt, kā projekts, kurš nemaz nav paredzēts
realizēšanai, tas, protams, ir bezjēdzīgs, taču šāds projekts var dot
priekšstatu par to, kā strādā – kā var strādāt! – pats oriģināls: pats
cilvēks, viņa bioloģiskā operētājsistēma. (Tas ir īstais un vienīgais iemesls,
kādēļ es tādu Dollijas operētājsistēmas projektēšanu izpildu – cik tālu nu
izpildu).
Tāda būtu atbilde uz Jūsu Pirmo jautājumu par
iespējām radīt mākslīgo intelektu. Teorētiska iespēja ir, bet praktiska
realizācija – tas ir finansēšanas un projekta lietderības jautājums.
Grāmata ARTINT
Projektējamo Sistēmu var aprakstīt dažādos
aspektos. (Pat vienkāršas mazas programmiņas darbu var izklāstīt tā, un šitā –
kur nu vēl lielas sistēmas!). Dažos aspektos es jau (hipotētisko) Dollijas
operētājsistēmu esmu aprakstījis (vai arī tai analoģisku cilvēka
operētājsistēmu). Viens tāds apraksts ir dots pirms 10 gadiem 1999.gadā tam...
hm! – Imantam Freibergam, kurš esot bijis informātikas profesors Kvebekas
universitātē Monreālā. Skat. {SKATI.472}
(šeit: Pielikums Nr.4).
To Freibergam (un tālāk arī viņa sievai)
rakstīto projekta uzmetumu mēs tagad varam ņemt par sākuma skici mūsu
operētājsistēmas projektēšanā. Ja Jums ir interese un vēlēšanās, mēs varam iet
no tā uzmetuma tālāk, detalizējot otro līmeni utt., kā jau to dara pie
lejupejošās projektēšanas. Bet tas notiks tikai tad, ja no Jūsu puses būs
aktīva interese, jautājumi, līdzdalība. Vienam pašam, zinot, ka neviens to
nekad uzmanīgi nelasīs un nepētīs, man to darīt nav nekādas intereses.
Ar to es pagaidām beidzu savu pirmo atbildi
Jums. Kopā ar pielikumos iekļautajiem tekstiem tā jau ir vesela grāmata. Pat ja
tālāk vairs nekā cita nebūs, arī tad šī grāmata jau ir pietiekami vērtīga, lai
to publicētu. Tā gan atkārto lielus gabalus no trim citām grāmatām (VISUS,
VITA1 un SKATI), bet tur, tajās grāmatās šie teksti ir vienā kontekstā, šeit –
citā kontekstā un citā sakārtojumā, tā ka tāds atkārtojums labs vien ir.
Ja Jums tagad būs vēl tālāki konkretizējoši
jautājumi, tad mēs šo grāmatu papildināsim nākošajā izlaidumā (kā jau tas
parasti notiek ar Vekordijas grāmatām). Ja materiāla būs ļoti daudz – atvērsim
vēl vienu grāmatu. Es arī vēl padomāšu un varbūt kaut ko piebildīšu pie šeit
ievietotā materiāla pat bez Jūsu papildjautājumiem. Bet savā pirmajā versijā
grāmata ARTINT ar šo ir gatava.
Valdis
Egle
2009. gada 15. martā
[1] V.E.: Skatoties – KĀ strīdēties. Ja vienkārši truli noliegt, kā
to darīja «Kantoriānā» Kārlis Podnieks un pēc tam gadu desmitu garumā daudzi
citi, tad jau, protams, var «strīdēties», cik uziet. Bet ja grib strīdēties
argumentēti, tad, domāju, nekāda lielā strīdēšanās nevienam tur neiznāks, jo
līdzko noliek blakus viņu un manu argumentāciju, tā uzreiz ir redzams, kam
taisnība. Tieši tādēļ jau «viņu» galvenais «ierocis» vienmēr ir bijis: klusēt
un neatbildēt.
[2] V.E.: Es, godīgi sakot, vairs lāgā neatceros, precīzi kas kur
man ir un kas nav aprakstīts. Vienu daļu agrāko tekstu (galvenos) es šeit
pievienoju kā pielikumus; pārējie nāks publicēti līdz ar attiecīgajām grāmatām.
Bet par tiem tagad nevajag domāt: visus jautājumus mēs varam izskatīt šeit pat,
šajā sarunā, balstoties tikai uz to, kas ir dots šī sējuma pielikumos un uz
Internetā publicētajām grāmatām {REVIS}
un {VITA3}.
[3] Punkta {SKATI.605}
shēmā (šeit: Pielikumā Nr.4), kura ir šāds Dollijas operētājsistēmas pirmā
līmeņa projekts, ir 16 «četrstūrīši».
[4] Nē, faktiski vienu zinātnieku es zinu gan, kurš ir teicis, ka viņa
mērķis ir uzbūvēt pilnvērtīgu mākslīgo intelektu. Un mēs varam lepoties, ka šis
vienīgais ir mūsu pašu – latviešu! – zinātnieks. Tas ir doktors Paulis Ķikusts.
Viņš man to teica 1981.gada 3.martā uz Merķeļa ielas, kad mēs gājām no LVU
Skaitļošanas centra ēkas uz Vērmanes dārzu, lai veiktu vēsturisko pastaigu «kā
Atēnu filozofi» {AVE001
[70.lpp.]}. Tagad ir pagājuši vairāk nekā 28 gadi; gribētos kaut mazu daļiņu
redzēt darbojamies {VITA3.524}.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru